INGA VĒTRA: CELIES, EJAM, DARĀM!

Vēl bērnībā mēs precīzi zinām, kura profesija būs tuva mūsu sirdij. Bieži tieši bērnu lomu spēles norāda uz nākamās profesijas izvēli. Inga Vētra kopš bērnības trenēja savu friziera prasmi, grieza matus ne tikai savai vienīgajai lellei, bet arī uzticīgam sunim. Ambīcijas un sapņi noveda pie bezgalīgas vēlmes mācīties , friziera-stilista statusa un sava salona "Šarms". Lasi Style Academy Create in Riga studentes veiksmes stāstu un iedvesmojies uz nepārtrauktu profesionālo izaugsmi.

Ar ko iesākas Tavs profesionālais ceļš?

Es vienmēr sev teicu, ka ir gudri izmantot citu cilvēku noietos ceļus, pieredzi un zināšanas. Pirms 25 gadiem iepazinu Natāliju Rivoņenko kā spēcīgu personību. Profesionalitāte un zināšanas tajā laikā likās kaut kas kosmisks. Viņa kļuva par manu mentoru, cilvēku, kurš mani iedvesmoja. Mans ceļš iesākās ar zināšanām un kvalifikācijas celšanu. Natālija tikko atvēra savu skolu un es uzreiz iestājos mācīties. Bija jāiziet no savas komforta zonas, jo tevi vērtēja. Nebija viegli pieņemt kritiku, bet, ja tu dzīvē gribi kaut ko mainīt, tev ir jāiemācās pieņemt kritiku veselīgi. Es pieņēmu lēmumu augt un attīstīties.

Vieniem meistariem pietiek ar pamatzināšanām, citi nepārtraukti mācās un attīstās. Kas Tevi pamudināja paaugstināt kvalifikāciju?

Es nekad negribēju būt vienkārši par frizieri. Es gribēju kaut nedaudz līdzināties meistaram, kuram es sekoju toreiz. Natālija Rivoņenko bija mans iedvesmas avots. Man gribējās kāpt pa karjeras kāpnēm. Man gribējās kaut ko vairāk! Kaut kādā brīdī mani sapņi bija ļoti mazi. Protams, ar gadiem kļūsti pārliecinātāks par sevi un sapņi aug ģeometriskajā progresijā.

     

Pastāsti, lūdzu, par saviem profesionālajiem sapņiem, ko ir izdevies sasniegt, ar ko Tu lepojies šodien?

Es kļuvu par frizieri-stilistu, tas bija mans liels sapnis! Nebija viegli, jo paralēli bija mazs bērns, darbs un skola. Katrā savas dzīves sfērā: savā mājā, darbā, biznesā, visu, ko es pati sev solu – es to piepildu! Tikai tā var mainīt dzīvē lietas un dzīves kvalitāti.

Esmu laimīga, ka vispār nebaidos no sava darba. Es varu apkalpot jebkuru jaunu klienti un piepildīt jebkuras viņu fantāzijas un vēlmes. Es kā stiliste, protams, izteikšu arī savu professionālo komentāru. Es zinu rezultātu un mērķtiecīgi uz to eju. Droši strādāt un būt pārliecinātam, tas ir tas foršais!

Es neesmu konkursu cilvēks. Man nepatīk visa veida konkurences. Natālija mani vienmēr motivēja. Pēdējā Schwarzkopf Professional konkursā #OSiSMadeToCreate saņēmu pirmo vietu Women kategorijā. Konkursi dod man stimulu virzīties uz priekšu un iet uz saviem mērķiem.

     

Un protams, mans salons “Šarms” Dobelē. Kad tu sāc savu darbu novērtēt, tev aug pašapziņa un līdz ar to aug arī tavas vajadzības. Mans salons bija mana vajadzība. Es gribēju savu vietu, savu komfortu, es jau izsapņoju kāds tas būs. Es uz to gāju un arī atvēru. Mana miera osta. Tagad es strādāju ar savu klienta loku. Samazināju savu darba slodzi līdz divām reizēm nedēļā. Mana darba ikdiena ir svētki!

Cik daudz laika ir nepieciešams meistaram, lai atnāktu pilnīga pārliecība?

Kā tur ir rakstīts?! Dzīve beidzās nevis tad, kad tev pārstāj sisties sirds, bet tad, kad tu pārstāj attīstīties, mācīties un augt kā personība. Ilgums ir tavs apzinātais mūžs. Ir ļoti talantīgi cilvēki, kuri izmācās un visu dara ar pārliecību. Bet tas nebija stāsts par mani. Mana pārliecība ir atnākusi pirms kursa “Frizieris-stilists” eksāmena.

Kādi ir Tavi plāni profesionālajā jomā?

Tā nebūs atbilde, kuru tu gaidīsi. Frizieru industrijā es plānoju strādāt vēl 5-6 gadus un tad nolikšu šo darbību otrajā plānā. Jo manai ģimenei ir mērķis un liela vīzija, mēs vēlamies palīdzēt cilvēkiem. Tāpēc es plānoju sagatavot cilvēku, lai atstātu savus klientus un sniegtu konsultāciju, varbūt dažreiz arī pašai nogriezt matus. Griešanas ģeometrija ir mana lielā aizraušanās! Priekš sevis plānoju iziet kursu "Vizuālā tēla stilists”!

    

Kādu padomu tu varētu iedot jauniem meistariem?

Ja tu sāc kaut ko darīt, ko iepriekš neesi darījis, mūsu organismam ir aizsargsistēma, kura vienmēr reaģē uz nezināmo un tur sevi ir jāpārvar, strādājot ar sevi. Celies, ejam, darām. Nevajag gāzt lielus kalnus, var spert vienu mazu solīti uz priekšu savam mērķim. Nevajag baidīties. Kāpt kalnos nav viegli, bet kad uzkāpj atnāk baigi labā sajūta. Kāpjot tev uzaug muskulis. Tāpat, kā fiziski mēs trenējam savus muskuļus, tāpat notiek arī ar mūsu smadzenēm, jo mēs vairāk trenējam šo muskuli, jo vērtīgāks un spēcīgāks tas kļūst. Vienmēr ir jāatdod, lai kaut ko iegūt. Investējiet sevī!

Liels paldies par nelielu, bet ietilpīgu stāstu par sevi! Veiksmi darbā un dvēseles harmoniju!